| Dr.paed. Oļģert...'s profileTTT pirmie soļiBlogLists |  Tools  Help |
|
February 27 TTT - pirmie soļiTTT - pirmie soļi
TTT dibinātāja un pirmā trenera Oļģerta Altberga atmiņas
par TTT komandas izveidošanu
Pēc otrā pasaules kara beigām ievērojami retākas bija kļuvušas basketbolistu rindas - arī sieviešu basketbolā. Bija nepieciešams audzināt jaunatni. Līdzšinējā "dāmu" basketbola vietā Latvijā veidojās jauns sieviešu basketbols, kara apstākļu un okupācijas varas rūdīts, - daudz vīrišķīgāks un nežēlīgai sportiskai (un ne tikai) cīņai piemērots. Fantastiskā un meistarīgā trenera Anša Raubēna vadībā jau 1947.gadā mūsu jaunietes vissavienības sacensībās izcīnīja pirmo vietu. Komandas sastāvā bija Vita (Karpova) Siliņa-Lūka un Dzidra (Uztupe) Karamiševa, kuras pēc vienpadsmit gadiem kļuva par TTT komandas pirmā sastāva dalībniecēm.
Par Latvijas sieviešu basketbola līderiem izvirzījās augstskolu komandas (LVU, LVFKI, LLA, RMI), kuras sīvi spēkojās savā starpā, bet divas reizes gadā - PSRS astoņu spēcīgāko komandu turnīrā un vissavienības meistarsacīkstēs - īslaicīgi tika apvienotas vienā komandā, veidotā uz čempionvienības bāzs. Tika gūti atsevišķi panākumi, bet trūka stabilitātes.
1955.gadā PSRS Basketbola federācija pārkārtoja čempionāta sistēmu. Īslaicīgā turnīra vietā 12 spēcīgākajām komandām tika paredzētas sacensības divos apļos 6-7 mēnešu garumā. Latvijas labākajai komandai - Rīgas "Daugavai" (ar šādu nosaukumu vissavienības sacensībās piedalījās kāda no minētajām studentu komandām) tiesības spēlēt šajā līgā bija jāizcīna kvalifikācijas turnīrā Minskā. Rīgas basketbolistes šo iespēju izmantoja. Rūdīšanās procesa pirmais etaps bija noslēdzies. Tika uzņemts kurss uz Lielo basketbolu.
1955.gada rudenī sporta biedrības "Daugava" centrālā padome izdeva pavēli par sieviešu basketbola meistarkomandas izveidošanu, apvienojot republikas kolektīvu labākās spēlētājas. Tika radīta pieticīga materiālā bāze. Treniņiem tika atvēlēta biedrības sporta zāle Baldones ielā 7 (Pārdaugavā, iepretim Rīgas 5. vidusskolai) - pietiekami gara, taču šaura, ar zemiem griestiem un vāju apgaismojumu. Treniņi sākās plkst. 19:00 vai 20:30 un ilga pusotru stundu. Satiksme ar centru tolaik bija ne labāka kā tagad. Ielas tumšas, gājēju maz. Meitenēm bija vajadzīga drosme un tās viņām netrūka. Vieglāk bija pavasarī un vasarā, kad treniņi notika "Daugavas" stadiona mazajā arēnā (tagad tajā vietā uzcelta hokeja manēža). Tur bija iekārtoti divi basketbola laukumi ar tenisita segumu. Arēnu apjoza tribīnes 3-4 tūkstošiem skatītāju. Sacensību laikā tās nereti bija piepildītas. Piemēram, 1958.gada 12 augustā, kad pārbaudes spēlē sacentās "Daugavas" A un B sastāvi, ieradās 3000 skatītāju.
Komandas finansiālais nodrošinājums - četras stipendijas, kuras nekādā gadījumā nedrīkst saukt par algām, jo visi padomju sportisti skaitījās amatieri, un apmaksa bija paredzēta vienīgi trenerim. Nebija paredzēts ne otrais, ne fiziskās sagatavošanas treneris, nedz ārsts, ne masieris, ne kasieris, ne menedžeris, ne statistiķis. Bija tikai tā saucamais komandas sabiedriskais pārstāvis - republikas jahtkluba direktors E. Krapovskis. Viņš bija arī rakstnieks. Pseidonīms - "Dzintars". E. Krapovskis jeb "Krapiņš" bija lielisks psihologs. Viņam bija autoritāte spēlētāju vidū un nenoliedzami nopelni monolīta sastāva izveidošanā. Komandas fiziskajā sagatavošanā epizodiski palīdzēja - sabiedriskā kārtā, bez šaubām - ievērojamie vieglatlēti I. Dirba un V. Logins, kuri arī trenējās Baldones ielas sporta zālē. Tātad sporta biedrības "Daugava" sieviešu basketbola meistarkomanda bija amatieru komanda ar vāju profesionālisma piedevu.
Komanda sastāvēja galvenokārt no studentēm, kuras mācījās dažādu augstskolu dažādās fakultātēs. Ņemot vērā veiksmīgo sadarbību Minskā, spēlētājas skaidri saskatīja apvienotas komandas priekšrocības. Sākumā bija jūtama dažu treneru neapmierinātība, kaut gan viņiem nācās pakļauties augstākstāvošās iestādes (sporta biedrības) pavēlei. Komandas komplektēšanas grūtības tika pārvarētas un apvienota komanda izveidota. Sākās basketbolistu ikdiena - sūri treniņi - un saldais ēdiens - spēles.
1956.gadā PSRS meistarsacīkstes nenotika, jo čempioņu tituls tika izcīnīts 1.Tautu spartakiādē. Uz "Daugavas" bāzes veidotā Latvijas sieviešu izlases komanda pārsteidzoši izcīnīja otro vietu. Šis panākums bija veiksmes, apstākļu sagadīšanās rezultāts. Tajos gados PSRS meistarsacīkstēs godalgotās vietas savā starpā parasti sadalīja Maskavas komandas: MAI, "Dinamo" un "Stroiteļ", bet Tautu spartakiādē visas šīs komandas bija apvienotas kopējā izlasē, kura, bez šaubām, pelnīti izcīnīja pirmo vietu.
1957.gadā PSRS meistarsacīkstes notika pēc klubu principa, un "Daugava" ierindojās savām spējām atbilstošajā astotajā vietā. Arī 1958.gadā rīdzinieces ieņēma savām spējām atbilstošu vietu. Bet nu jau trešo! Ceļš uz līdergrupu bija vaļā.
Bet tā paša gada 14.augustā "Daugavas" centrālās padomes prezidijs nolēma veidot biedrības sieviešu basketbola komandu uz Tramvaju-trolejbusu tresta (TTT) bāzes. Kāpēc "Daugavas" vadība daļēji atteicās no perspektīvas komandas? Ļoti vienkārši. Bija saņemts rīkojums no augšas (no Maskavas), ka visām meistarkomandām vajadzīgs saimnieks - kolektīvs (nevis biedrība), lai tuvinātu sportistus darbaļaudīm. Kāpēc lietoju apzīmējumu "daļēji"? Tāpēc, ka FIBA uzskaitē šī komanda joprojām bija "Daugava". Turklāt biedrība jaunajai komandai sniedza finansiālu palīdzību. Šajā situācijā man kā trenerim vajadzēja meklēt saimnieku. Sāku interesēties. Aizgāju uz Tramvaju-trolejbusu trestu (TTT), jo biju dzirdējis, ka tur būvējot jaunu sporta zāli. Atradu meklējamo celtni. Pirmajā stāvā smaržoja pēc acetona - krāsotava. Otrajā - daudz jaukāks aromāts, proti, svaigi ēvelētu skaidu smarža. Liktenis bija lēmis sastapties ar tresta galveno saimnieku - pārvaldnieku Aleksandru Zālīti. Klāt bija arī zāles tiešais pārvaldnieks - bijušais Latvijas valsts komandas basketbolists un tolaik lieliskais tenisists Jānis Jansons. Sākās saruna. Tā ritēja ļoti gludi. Mēs tikām pie saimnieka - ieinteresēta, lietpratīga un simpātiska. Manas prasības bija - labi treniņa apstākļi un normāli priekšnieki. Labākus priekšniekus grūti būtu vēlēties! Šodienas skatījumā varu teikt, ka, ja es toreiz kaut kādā ziņā kļūdījos, tad tikai savā nepietiekamajā izpratnē par jauno šefu atsaucību, izpalīdzīgumu un ieinteresētību. Negribu pārspīlēt A. Zālīša kunga erudīciju un izdarību, bet tiem apstākļiem tā bija fantastiska. Ārkārtīgi saprotošs un pretimnākošs bija J. Jansona kungs. Mūsu spēlētājas guva iespēju arī kaut ko nopelnīt. Trests maksāja nevis par basketbola spēlēšanu, bet gan par darbu šūšanas cehā, biļešu kasēs, avīzē "Satiksmes darbinieks". Gribētos, lai mūsdienu privileģētie basketbolisti, kuriem vēl tālu no toreizējās TTT komandas sasniegtajām virsotnēm, mēģinātu izprast toreizējo paaudzi - mācības, darbs un basketbols visaugstākajā līmenī!
1958.gada 5.novembrī TTT basketbolistes atklāja jauno sporta zāli, tērptas oranžās un melnās sporta formās, kuras rotāja emblēma ar spārnoto Hermeju (Hermejs - sengrieķu Dievs, ceļu sargātājs). Pirmajā spēlē viņas sacentās savā starpā. Lūk, komandu sastāvi:
TTT 1
TTT 2
Sarmīte Karina (Martinova) Volbeta [E.Slēde, TTT, LVI, 1964, Rīga]
Šajā spēlē nevarēja piedalīties komandas kapteine Dzidra (Uztupe) Karamiševa, kura nesen bija kļuvusi par māmiņu. TTT pirmā sastāva spēlētājas basketbolā bija ievadījuši šādi treneri:
Augusts Ansis Raubēns - piecas;
Alfrēds Krauklis - divas;
Ādolfs Grasis, Aleksis Ailis, Maigonis Geistards, Gunārs Čakste, Aivars Rasa (S. Smildziņa), liepājnieki Zenta Puiķe un A. Lejnieks, kā arī Jānis Grīnbergs, Arvīds Pētersons un Leopolds Kovals - pa vienai. Abi pēdējie vēlāk kļuva par ievērojamiem volejbola treneriem, bet J.Grīnbergs mainīja dzīves vietu un uzvārda galotni no "-s" uz "-as", pārtopot par vadošu Lietuvas un Starptautiskās handbola federācijas darbinieku.
Pirmā sezona TTT komandai ilga sešus mēnešus un 10 dienas. 22 spēlēs tika izcīnītas 19 uzvaras. Pēc jaunā gada (1959) komandā atgriezās tās kapteine "Cālis"- Dzidra (Uztupe) Karamiševa. 1959.gada 12.aprīlī tika sperts plašs solis uz priekšu. Uzvara PSRS ziemas sacensībās atklāja jaunas tāles - Eiropu, jo bija iegūtas tiesības piedalīties kontinenta kausa izcīņā. Tajā laikā tikai vissavienības labākās komandas statuss deva iespēju izrauties aiz dzelzs priekškara. Jebkāda privātiniciatīva un sponsori šajā jomā bija nesaprotami un neiedomājami jēdzieni.
Sākās jauns posms TTT sieviešu basketbola komandas izaugsmē. Tajā bija arī klupieni un puni, bet uzņemtais virziens bija nepārprotams - pretīm P A N Ā K U M I E M un S L A V A I .
Dr.paed. Oļģerts Altbergs
TTT komandas pirmais treneris
1993.gada 10.novembrī
Pārpublicējot internetā, TTT logo
un links uz http://tttdk.spaces.live.com ir obligāti!
Informāciju pārpublicēt presē drīkst vienīgi ar Silvijas Skulmes rakstisku piekrišanu!
Visas tiesības aizsargātas © Silvija Skulme 5.11.2005 April 30 TTT sieviešu basketbola meistarkomandas presingsLATVUJAS VALSTS FIZISKĀS KULTŪRAS INSTITŪTA RAKSTI
IV SĒJUMS 1963 (19-28 lpp.)
PSRS Nopelniem bagātais treneris,
vec. pasniedzējs
TTT sieviešu basketbola meistarkomandas presings
Viena no šodienas basketbola aktuālākajām problēmām ir presings. Ar lielu atsaucību daudzi padomju basketbola treneri un darbinieki piedalījās centrālās sporta preses rīkotajās diskusijās par šo tematu. Viens no centrālajiem jautājumiem bija atšķirība starp ciešu aizsardzību un presingu jeb zonas presingu.
Manuprāt, presings un cieša aizsardzība apzīmē vienu un to pašu jēdzienu. Analogi piemēri no basketbola terminoloģijas: dribls=bumbas vadīšana, taimauts=minūtes pārtraukums. Ir tikai atšķirība starp labu un sliktu presingu, starp labu un sliktu ciešu aizsardzību (pa visu laukumu vai kādu tā daļu).
Presingu jeb ciešu segšanu, jeb spiediena aizsardzību Vissavienības un Latvijas basketbolā pazīst jau sen, bet izcilu vietu aizsardzības taktikā tas sāka ieņemt 1959. gadā pēc spēles starp PSRS un ASV vīriešu izlases komandām Maskavā. Amerikāņu presings apmulsināja pat dribla lielmeistaru Alačačjanu. Dažu minūšu laikā ASV basketbolistiem izdevās no sev nelabvēlīga rezultāta izcīnīt ievērojamu pārsvaru un līdz ar to uzvaru.
Agrāk presingu lietoja atsevišķos gadījumos: 1) ja pretinieks bija ievērojami vājāks un favorīti vēlējās to sagraut, 2) kā pēdējo glābšanas mēģinājumu spēles beigās un 3) kā pēkšņu pārsteigumu. Tagad presinga uzdevumi un mērķi ievērojami paplašinājušies. Presings izveidojies par pilntiesīgu aizsardzības sistēmu.
Diskusijās izvirzījās jauns termins - zonas presings. Kā šī jauninājuma autori un lietotāji tika minētas Kijevas "Stroiteļ" vīriešu un Rīgas TTT sieviešu meistarkomandas. Savā ziņojumā balstīsimies uz pieredzi darbā ar TTT meistarkomandu. (1956.-1962.g.). Lai labāk būtu izprotama presinga attīstības gaita TTT komandā un tā būtība, nesteigsimies ar t.s. zonas presinga definējumu, bet iesāksim ar vēsturisku apskatu.
TTT meistarkomanda jaunu aktīvas zonas aizsardzības variantu izmēģināja 1956.gadā pārbaudes spēlē pret PSRS izlases komandu Maskavā. Pieredze liecināja, ka vislielākās grūtības rīdziniecēm sagādāja spēcīgo pretinieču ātrie uzbrukumi. Lai mēģinātu dot tiem pretsparu, mūsu basketbolistes, pēc pavisam nelielas teorētiskas sagatavošanās, minētajā spēlē sistemātiski lietoja tādu segšanu, kurā divas spēlētājas uzsāk aizsardzības darbību jau pretinieču groza tuvumā, kamēr pārējās trīs izkārtojās zonas aizsardzībai pie sava groza. Līdz ar pēdējām pretinieču spēlētājām aizsardzībā vajadzēja atgriezties arī abām "partizānēm"un ieņemt nozīmētās vietas kopējā komandas aizsardzībā. Rezultāti bija vairāk nekā iepriecinoši: pretinieču ātro izrāvienu briesmas bija likvidētas. Jau uzbrukuma zonā vairākkārt tika iegūtas bumbas, un noslēgumā "pieklājīgs" spēles gala rezultāts - zaudējums tikai ar pāris punktu starpību. Pirmais solis bija veiksmīgs.
Pamazām TTT basketbolistes šo aizsardzības veidu uzlaboja, palielinot arī pārējo spēlētāju aktivitāti un nogludinot pāreju uz apļa aizsardzību. Izmainījās arī šī aizsardzības veida uzdevums. Pieaugot TTT komandas cīņas spējām, segšana pa visu laukumu pārvērtās no pašaizsardzības līdzekļa par faktoru, kas deva iespēju uzspiest pretiniecēm straujāku spēles tempu un neļaut tām ne brīdi atpūsties.
Sākot ar 1960.gadu TTT basketbolistes bieži lietoja tādu aizsardzības veidu, trīs spēlētājas aktīvi darbojās pa visu laukumu, bet divas tūlīt pēc bumbas zaudēšanas atgriezās zonas aizsardzībā pie sava groza. Nākošā gada sākumā šis aizsardzības veids vēl vairāk aktivizējās: tikai centra spēlētāja ieņēma samērā pasīvu lomu - sargāja savu grozu, kamēr pārējās četras cīnījās par bumbu visā laukumā.
Pretinieces, izmantojot savu skaitlisko pārsvaru, atrada paņēmienus, kā pa piecām apspēlēt četras TTT aktīvās aizsardzības spēlētājas. Tāpēc vajadzēja aktīvajā aizsardzībā pa visu laukumu iesaistīt arī centra spēlētāju. Šāds taktisks paņēmiens TTT aizsardzības repertuārā ir sākot ar 1961. gada PSRS meistarsacīkšu noslēguma spēlēm Kišiņevā. Piecu gadu laikā TTT komanda no pasīvās zonas aizsardzības pakāpeniski bija nonākusi līdz visaktīvākai aizsardzības formai - presingam.
Vislielāko efektu jaunais aizsardzības veids sasniedza tūlīt pēc savas galīgās izveidošnās - PSRS 1961.g. meistarsacīkšu posmā. Bez šaubām, jāņem vērā fakts, ka pretinieču komandas nebija gatavojušās cīņai pret tik aktīvu darbību aizsardzībā.
Tomēr arī pēc tam presings TTT komandu "nepievīla". Sevišķi tādos periodos, kad komanda nebija stabilā sportiskā formā, vai kad neveicās ar tālajiem metieniem, ar ciešu segšanu pa visu laukumu izdevās ievirzīt spēles gaitu sev labvēlīgā gultnē. Raksturīgs bija 1962.g. PSRS meistarsacīkšu pirmais posms. Katrā spēlē, kurā lietoja presingu, pretinieču rindās iestājās vājuma brīdis. Sacensībās ar SIM vienību no 11. līdz 15. minūtei TTT, galvenokārt ar presingu, no rezultāta 10:20 panāca pārsvaru 26:20, kaut arī pretinieču vidū bija četras PSRS izlases komandas dalībnieces. Spēlē pret Tartu USK 12. minūtē TTT guva 6 punktus, nezaudējot nevienu, tāpat spēlē pret Maskavas "Dinamo" pirmā puslaika pēdējās 3 minūtēs rīdzinieces ar presingu izcīnīja 11 punktu pārsvaru. Kopsummā šajā sacensību posmā TTT basketbolistes ieguva par 35 bumbām vairāk nekā zaudēja. Presinga (ne labās tehnikas) dēļ katrā spēlē caurmērā iegūtas 7 bumbas vairāk nekā zaudētas.
Turpretī pirmajā meistarsacīkšu sacensībā, kurā TTT komanda zaudēja lietuvietēm, mūsu basketbolistes spēles sākumā presingu nelietoja. Atteikšanās no aktīvas darbības aizsardzībā mazināja arī aktivitāti uzbrukumā. Pēdējais kļuva lēns un nevarīgs. Vēlākie mēģinājumi mainīt spēles tempu nedeva panākumus. Lai turpmākā meistarsacīkšu gaitā izvairītos no zaudējuma, sakarā ar aktivitātes atdošanu pretiniecēm, TTT basketbolistes visās pārējās spēlēs centās presingu lietot jebkurā izdevīgā gadījumā. Kaut arī PSRS 1962.g. meistarsacīkšu otrajā posmā TTT komanda guva vājākus rezultātus bumbas atņemšanā (domājams, ilgās, nogurdinošās sezonas dēļ), presings ievērojami palīdzēja pārņemt iniciatīvu un kāpināt tempu.
GALVENIE PRESINGA UZDEVUMI
1. Pēc iespējas ilgāk aizkavēt pirmo piespēli (iemetienu), jo pretinieču rīcībā ir tikai 5 sekundes, bet sportistu skaitliskā attiecība laukumā ir 5 : 4 aizsardzības spēlētāju labā. Sevišķi labi panākumi ir tad, ja bumbas metējai uzspiež steigas vai nedrošības sajūtu.
2. Ja pirmā piespēle tomēr izdarīta precīzi un laukumā radies izlīdzināts stāvoklis (5 : 5), nedrīkst pieļaut spēlētājas virzīšanos uz priekšu ar driblu. Tas tāpēc, ka TTT basketbolistes prot labāk pārtvert piespēles nekā atņemt bumbu driblā.
3. Cieši jāsedz spēlētājas, kas atrodas tuvāk pretinieču komandas dalībniecei ar bumbu, lai izvilinātu tālās piespēles. Tās vieglāk pārtveramas.
4. Pretiniecei, kuras rīcībā bumba, jāuzbrūk ar divām un vairākām spēlētājām šādos gadījumos:
a) ja uzbrukums negaidīts, piemēram, no aizmugures;
b) ja pretiniece atrodas neizdevīgā situācijā, piemēram, laukuma stūrī vai pagriezusi muguru tai laukuma daļai, kur atrodas pārējās viņas partneres.
Segšanas pamatprincips - katra TTT basketboliste sedz vienu pretinieci (atbilst cilvēks-cilvēku aizsardzībai). Izņēmums: nesedz metēju pie sānu un gala iemetieniem. Pretinieci ar bumbu, ja tā nav driblējusi, nesedz sevišķi cieši, lai viņai nebūtu iespējas apiet sedzēju. Turpretī gadījumā, kad tai driblsa tiesību vairs nav, sedzēja uzsāk aktīvu cīņu par bumbas atņemšanu. Pārējās spēlētājas jāsedz atkarībā no tā, cik tālu viņas atrodas no bumbas. Ja uzbrucēja ir tuvu bumbai (līdz 4 m), viņa jāsedz no priekšas, ja vidējā attālumā (4-12 m) - iesānis, bet lielākā attālumā aizsardzības spēlētājai sava vieta jāizraugās no šādiem apsvērumiem: a) lai spēlētājai ar bumbu radītu ilūziju, ka šī uzbrucēja pašlaik ir nosegta, b) lai izdevīgāk būtu pārslēgties, ja pretiniecēm izdotos kādu aizsardzības spēlētāju apiet.
Sedzamo sadale notiek pēc zonas aizsardzības principa.
1. zīmējumā ar pārtrauktām līnijām attēlots TTT komandas spēlētāju izvietojums apļa (universālajā) aizsardzībā. Redzams, ka spēlētāju izvietojums apmēram atbilst zonas aizsardzībai 1+2+2. Vadoties no šī novietojuma, TTT basketbolistes sadala sedzamos arī presingā. Tāpat kā apļa aizsardzībā, arī presingā vairāk uz priekšu izvirzīta spēlētāja ar 5. numuru. Atkarībā no viņas pārējās spēlētājas izrauga savas pretinieces. Kā vienā, tā otrā gadījumā, grafiski attēlojot aizsardzības spēlētāju izvietojumu, izveidojas piecstūris, kura forma gan dažāda, bet spēlētāja Nr.7 sākotnējā izvietojumā vienmēr atradīsies starp Nr.4 un Nr.8, spēlētāja Nr.6 starp Nr.8 un Nr.5 utt. Šāda noteikta savstarpējā spēlētāju vietu attieksme paliek nemainīga tikai sākotnējā izvietojumā. Presinga gaitā tā var izmainīties.
1. zīmējumā redzams arī, ka izmetiena brīdī sportiste Nr.4 tālu atkāpusies no savas sedzamās uzbrucējas Nr.4, kura izpilda izmetienu, un šajā fāzē pilnīgi uzņēmusies uzbrucējas Nr.7 segšanu, dodot iespēju attiecīgajai aizsardzības spēlētājai (Nr.7) ieņemt izdevīgāku vietu, lai cīnītos par bumbu pie jebkādas pretinieču pirmās piespēles.
Pirms apskatīt konkrētus visbiežāk sastopamos variantus, jāmin vēl daži noteikumi, kas ir TTT presinga pamatā. Pirmkārt, ja kādai no uzbrucējām izdevies ar driblu apiet savu sedzēju, tad nākošajai aizsardzības spēlētājai nekavējoties jāuzbrūk šai sportistei, nedodot tai ne mazāko laika sprīdi situācijas novērtāšanai. Šāda taktika saistīta ar zināmu risku, bet vilcināšanās risku vēl vairāk palielinās. Sportistei, kas palikusi pretinieces aizmugurē, ir lielas iespējas ar ļoti ātru skrējienu sekmīgi atgriezties aizsardzībā, kā arī atceļā uz grozu no aizmugures uzbrukt spēlētājai ar bumbu. Otrkārt, TTT basketbolistes ciešu segšanu lieto tikai līdz tam brīdim, kamēr bumba sasniegusi laukuma vidusdaļu. Pēc tam komanda pāriet uz apļa aizsardzību. Visraksturīgākie piemēri attēloti abās shēmās, kurās spēlētāju sākotnējie izvietojumi pilnīgi analogi. Atšķirību spēlētāju darbībā nosaka piespēles virziens, attālums un raksturs.
Kā savus pretiniekus sedz TTT basketbolistes? Par spēlētājas Nr.4 vietas izvēli teikts iepriekš. Viņa sedz savu pretinieci (Nr.7) ieslīpi no priekšas, lai nedotu iespēju tai izskriet bumbai pretīm. Ja metēja piespēlēs bumbu ar augstu trajektoriju, tā jāņem savā ziņā aizsardzības spēlētājai Nr.7, kurai jābūt gatavai pēc iespējas ātrāk iesaistīties cīņā par bumbu sava groza tuvumā, ja pretiniecēm izdodas precīza tāla piespēle. Tā kā spēlētāja Nr.7 atrodas tuvāk savam grozam nekā vairākas citas basketbolistes, viņai ir visas iespējas - kaut arī uz īsu brīdi - radīt skaitlisku azsardzības spēlētāju pārsvaru sava groza tuvumā. No šīs spēlētājas darbības visvairāk atkarīga aizsardzības elastība. Spēlētājas Nr.5 vietas izvēlei un darbībai jābūt tādai pašai kā viņas komandas dalībniecei Nr.4. Aizsardzības spēlētājai Nr.8 (TTT komandā šo vietu ieņem "centrs"), uzdevums pārķert tālo piespēli uzbrucējām Nr.8 vai Nr.6. Neraugoties
Pārpublicējot internetā, TTT logo
un links uz http://tttdk.spaces.live.com ir obligāti!
Informāciju pārpublicēt presē drīkst vienīgi ar Silvijas Skulmes rakstisku piekrišanu!
Visas tiesības aizsargātas © Silvija Skulme 5.11.2005 |
||||
TTT pirmie soļi |
||||
|
|
